70 labākie Gredzenu pavēlnieka citāti

Autors Roberts Milakovičs /2021. gada 8. februāris2021. gada 15. aprīlis

Mēs piedāvājam jums 70 visu laiku labākos Gredzenu pavēlnieka citātus. J.R.R. Tolkiena pasaule Viduszeme gadu gaitā ir piedāvājis mums dažus pārsteidzošus citātus, un tos varat atrast šeit.

Labākie Gredzenu pavēlnieka citāti

Tas ir darbs, kas nekad nav sācies, jo tā pabeigšana prasa visilgāk.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Bet galu galā tā ir tikai pārejoša lieta, šī ēna; pat tumsai jāpaiet.



– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Tas nav ķermeņa spēks, bet gan gara spēks.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Ir bezjēdzīgi satikt atriebību ar atriebību: tas neko neārstēs.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Darbi nebūs mazāk drosmīgi, jo tie ir neslavēti.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Pat mazākais cilvēks var mainīt vēstures gaitu.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Šajā pasaulē ir kaut kas labs, Frodo kungs… un par to ir vērts cīnīties.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Medītais vīrietis dažreiz nogurst no neuzticības un ilgojas pēc draudzības.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Tomēr tas bieži notiek ar darbiem, kas pārvieto pasaules riteņus: mazas rokas to dara, jo tām tas jādara, bet lielo acis ir citur.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Tas ir dīvains liktenis, ka mums jācieš tik daudz baiļu un šaubu par tik mazu lietu... tik mazu lietu.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Tas, kurš salauž lietu, lai uzzinātu, kas tas ir, ir atstājis gudrības ceļu.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Mums tikai jāizlemj, ko darīt ar mums atvēlēto laiku.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Daudzi, kas dzīvo, ir pelnījuši nāvi. Un daži, kas mirst, ir pelnījuši dzīvību. Vai jūs varat to viņiem dot? Tad necenties pasludināt nāvi tiesā. Jo pat ļoti gudrs nevar redzēt visus galus.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Mūsu uzdevums nav pārvarēt visas pasaules plūdmaiņas, bet gan darīt to, kas mūsos ir, lai palīdzētu tiem gadiem, kuros esam nolemti, izravēt ļaunumu mums zināmajos laukos, lai tie, kas dzīvo pēc tam, gūtu labumu. tīru zemi apstrādāt.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Daudzas ir dīvainas pasaules iespējas, un palīdzība bieži vien nāk no vājo rokām, kad gudrais klīst.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Dedzinātā roka māca vislabāk. Pēc tam padoms par uguni iet pie sirds.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Neticīgs ir tas, kas atvadās, kad ceļš kļūst tumšāks.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Mocības tumsā bija briesmas, no kurām es baidījos, un tās mani neatturēja.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Kas zina? Esi pacietīgs. Dodieties tur, kur jums jāiet, un ceriet!

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Tas nav izmisums, jo izmisums ir tikai tiem, kas bez šaubām redz beigas. Mēs ne!

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Varbūt takas, pa kurām jūs katrs staigāsit, jau ir noliktas jūsu kāju priekšā, lai gan jūs tās neredzat.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Atmiņa nav tas, ko sirds vēlas. Tas ir tikai spogulis.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Tas ir bīstams bizness, Frodo, iziet ārā no durvīm. Jūs uzkāpjat uz ceļa, un, ja neturat kājas, jūs nezināt, kur jūs varētu tikt aiznests.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Trīs gredzeni elfu ķēniņiem zem debesīm,
Septiņi rūķu kungiem viņu akmens zālēs,
Deviņi mirstīgajiem cilvēkiem, lemti nāvei,
Viens Tumsas Kungam viņa tumšajā tronī
Mordoras zemē, kur guļ ēnas.
Viens gredzens, lai valdītu par tiem visiem, viens gredzens, lai tos atrastu,
Viens gredzens, lai tos visus atnestu un tumsā sasietu.
Mordoras zemē, kur guļ ēnas.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

PIPIN: Es nedomāju, ka tas beigsies šādi.

GANDALF: Beigās? Nē, ceļojums šeit nebeidzas. Nāve ir tikai vēl viens ceļš, kas mums visiem ir jāiet. Šīs pasaules pelēkais lietus priekškars atvelkas un viss pārvēršas sudraba stiklā, un tad tu to redzi.

PIPIN: Ko? Gendalfs? Redzēt ko?

GANDALF: Baltie krasti un tālāk, tālu zaļa zeme straujā saullēktā.

PIPIN: Nu, tas nav tik slikti.

GANDALF: Nē. Nē, tā nav.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Mājas ir aiz muguras, pasaule priekšā,
un ir daudz ceļu, kur iet
caur ēnām līdz nakts malai,
līdz visas zvaigznes iedegas.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Daži, kuriem ir Lasi gramatu , vai katrā ziņā esam to pārskatījuši, uzskatījuši to par garlaicīgu, absurdu vai nicināmu, un man nav iemesla sūdzēties, jo man ir līdzīgs viedoklis par viņu darbiem vai rakstīšanas veidiem, kuriem viņi acīmredzami dod priekšroku.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Viss ir labi, ja tas beidzas labāk.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Es gribu būt dziednieks un mīlēt visu, kas aug un nav neauglīgs.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Esmu vecs, Gendalf. Es to neizskatu, bet sāku to just savā sirdī. Tiešām labi saglabājies! Es jūtos tievs, kaut kā izstiepts, ja zināt, ko es domāju: kā sviests, kas ir noskrāpēts pārāk daudz maizes. Tas nevar būt pareizi. Man vajag pārmaiņas vai kaut ko tādu.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Pievērsiet uzmanību veco sievu pasakām. Var jau būt, ka viņi vien patur atmiņā to, kas kādreiz bija jāzina gudrajiem.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Kur ir dzīvība, tur ir cerība un vajadzība pēc nāves.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Frodo: Kaut Gredzens nekad nebūtu nācis pie manis. Es vēlos, lai nekas no tā nebūtu noticis.
Gendalfs: Tā dara visi, kas dzīvo, lai redzētu šādus laikus, bet tas nav viņu ziņā. Mums tikai jāizlemj, ko darīt ar mums atvēlēto laiku.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Un dažas lietas, kuras nevajadzēja aizmirst, tika zaudētas. Vēsture kļuva par leģendu. Leģenda kļuva par mītu. Un divarpus tūkstošus gadu gredzens pazuda no visām zināšanām.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Medītais vīrietis dažreiz nogurst no neuzticības un ilgojas pēc draudzības.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Lapas bija garas, zāle bija zaļa,
Hemlocks-umbels garš un gaišs,
Un klajā bija redzama gaisma
No zvaigznēm ēnā mirdzoši.
Tinuviels tur dejoja
Skanot neredzētai pīpes mūzikai,
Un zvaigžņu gaisma bija viņas matos,
Un viņas tērpā mirdzēja.

Tur Berens nāca no aukstiem kalniem,
Un pazudis viņš klīda zem lapām,
Un kur ripoja Elfu upe.
Viņš gāja līdzi un noskumis.
Viņš palūkojās starp hemloka lapām
Un brīnumā ieraudzīja zelta ziedus
Uz viņas mantijas un piedurknēm,
Un viņas mati kā ēna seko.

Burvība dziedināja viņa nogurušās kājas
Ka pāri pakalniem bija lemts klīst;
Un viņš steidzās, stiprs un gaistošs,
Un satvēra mēness starus, kas mirdz.
Caur austiem mežiem Elvenhome
Viņa viegli aizbēga uz dejojošām kājām,
Un atstāja viņu vientuļu vēl klīst
Klusā mežā klausoties.

Viņš tur bieži dzirdēja lidojošās skaņas
Tik vieglām kājām kā liepu lapas,
Vai mūzika, kas plūst pazemē,
Slēptās ieplakās trīc.
Tagad nokaltuši gulēja hemloku spārni,
Un pa vienam ar nopūtas skaņu
Čukstējot krita dižskābarža lapas
Ziemīgā mežā, kas viļņojas.

Viņš viņu vienmēr meklēja, tālu klīda
Kur bija biezi izmētātas gadu lapas,
Ar mēness gaismu un zvaigznes staru
Salnās debesīs drebuļi.
Viņas mantija mirdzēja mēnesī,
Kā kalna galā augstu un tālu
Viņa dejoja un bija izkaisīta pie viņas kājām
Sudraba migla trīc.

Kad ziema pagāja, viņa atkal nāca,
Un viņas dziesma izlaida pēkšņu pavasari,
Kā augošs cīrulis un krītošs lietus,
Un kūstošs ūdens burbuļo.
Viņš ieraudzīja elfu ziedu pavasari
Par viņas kājām, un atkal dziedināja
Viņš ilgojās pie viņas dejot un dziedāt
Uz zāles nemierīgi.

Atkal viņa aizbēga, bet viņš ātri ieradās.
Tinuviel! Tinuviel!
Viņš viņu sauca elfu vārdā;
Un tur viņa apstājās klausīties.
Vienu brīdi viņa stāvēja, un burvestība
Viņa balss atskanēja viņai: Bērens atnāca,
Un liktenis krita uz Tinuvielu
Tas viņa rokās gulēja mirdzoši.

Kā Berens ieskatījās viņas acīs
Viņas matu ēnās,
Debesu trīcošā zvaigžņu gaisma
Viņš tur ieraudzīja spoguļattēlu mirgojam.
Elfu godīgais Tinuviels,
Elfu nemirstīgā jaunava,
Par viņu meta viņas ēnainos matus
Un rokas kā sudrabs mirdz.

Ilgs bija ceļš, ko liktenis viņus nesa,
Akmeņainajos kalnos aukstos un pelēkos,
Caur dzelzs hallēm un tumšām durvīm,
Un naktsviju meži bez rītdienas.
Starp tām gulēja šķelmīgās jūras,
Un tomēr beidzot viņi atkal satikās,
Un sen viņi aizgāja mūžībā
Mežā dzied bez skumjām.

Pagaidi, sliktā dwimmerlaik, zupa kungs! Lieciet mirušos mierā!

Auksta balss atbildēja: “Nenāc starp Nazgulu un viņa upuri! Vai arī viņš nenogalinās tevi pēc tavas kārtas. Viņš aiznesīs tevi uz žēlabu namiem, ārpus visas tumsas, kur tava miesa tiks aprīta un tavs sažuvušais prāts tiks atstāts neapbruņotām acīm.

Izvilkts zobens zvanīja. Dari, ko gribi; bet es to kavēšu, ja drīkst.

Man traucēt? tu muļķis. Neviens dzīvs cilvēks nedrīkst man traucēt!

Tad Merrijs dzirdēja visas dīvainākās skaņas tajā stundā. Šķita, ka Dernhelms smējās, un tīrā balss bija kā tērauda gredzens. Bet es neesmu dzīvs cilvēks!

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Man te vispār nekas nepatīk. teica Frodo, solis vai akmens, elpa vai kauls. Zeme, gaiss un ūdens šķiet nolādēti. Bet tā mūsu ceļš ir nolikts.

Jā, tas tā ir, sacīja Sems, un mums vispār nevajadzētu būt šeit, ja mēs par to būtu zinājuši vairāk pirms sākām. Bet es domāju, ka tas bieži tā ir. Drosmīgās lietas vecajās pasakās un dziesmās, Frodo kungs, piedzīvojumi, kā es tos mēdzu saukt. Es kādreiz domāju, ka tās ir lietas, ko brīnišķīgie stāsti izgāja
meklēja, jo gribēja, jo tie bija aizraujoši un dzīve bija mazliet garlaicīga, tāds sporta veids, kā varētu teikt. Bet tas tā nav ar pasakām, kurām patiešām bija nozīme, vai tām, kas paliek prātā. Likās, ka folks tajās ir tikko nokļuvis, parasti viņu ceļi tika ielikti tā, kā jūs izteicāties. Bet es sagaidu, ka viņiem, tāpat kā mums, bija daudz iespēju atgriezties, tikai viņiem nebija. Un, ja viņi būtu, mums nevajadzētu zināt, jo viņi būtu aizmirsti. Mēs dzirdam par tiem, kā tikko turpinājās, un ne visi līdz labajam beigām, ņemiet vērā; vismaz ne tam, ko cilvēki stāsta iekšienē un ne ārpus tā sauc par labām beigām. Jūs zināt, atnākot mājās un atrodot lietas kārtībā, kaut arī ne gluži tāpat; kā vecais Bilbo kungs. Taču tās ne vienmēr ir vislabākās dzirdamās pasakas, lai gan tās var būt labākās pasakas, kurās var klausīties! Interesanti, kādā pasakā mēs esam iekrituši?

Es brīnos, sacīja Frodo, bet es nezinu. Un tas ir īstas pasakas veids. Paņemiet jebkuru, kas jums patīk. Jūs varat zināt vai uzminēt, kāda veida pasaka tā ir, ar laimīgām vai skumjām beigām, bet cilvēki tajā nezina. Un jūs nevēlaties, lai viņi to darītu.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Tas bija Sema pirmais skatījums uz cilvēku cīņu pret cilvēkiem, un viņam tas ļoti nepatika. Viņš priecājās, ka neredz mirušo seju. Viņš domāja, kā sauc vīrieti un no kurienes viņš nācis; un vai viņš patiešām bija ļauns no sirds, vai kādi meli vai draudi viņu bija noveduši garajā gājienā no viņa mājām; un ja viņš labprātāk būtu tur palicis mierā.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Bet galu galā tā ir tikai pārejoša lieta, šī ēna; pat tumsai jāpaiet.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Pasaule patiešām ir briesmu pilna, un tajā ir daudz tumšu vietu.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Uz jūru, uz jūru! Baltās kaijas raud,
Pūt vējš, un baltās putas lido.
Rietumi, rietumi prom, apaļa saule krīt,
Pelēks kuģis, pelēks kuģis, vai tu dzirdi viņus saucam,
Manas tautas balsis, kas ir bijušas pirms manis?
Es aiziešu, es pametīšu mežu, kas mani nesa;
Jo mūsu dienas beidzas un mūsu gadi neizdodas.
Es braukšu garām plašajiem ūdeņiem vientuļi burādama.
Gari krīt viļņi Pēdējā krastā,
Jaukas ir balsis, kas sauc pazudušajā salā,
Eresē, Elvenhome, ko neviens cilvēks nevar atklāt,
Kur lapas nekrīt: manas tautas zeme mūžīgi!

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Stāsts vienmēr ir jāturpina kādam citam.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Es labprātāk pavadītu vienu mūžu ar jums, nekā stāties pretī visiem šīs pasaules vecumiem vienatnē.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Nenicini žēlumu, kas ir maigas sirds dāvana, Ēovin!

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Tumšajam pavēlniekam ir deviņi. Bet mums ir Viens, varenāks par viņiem: Baltais jātnieks. Viņš ir izgājis cauri ugunij un bezdibenim, un tie baidīsies no viņa. Mēs iesim tur, kur viņš vedīs.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

viņa vecā dzīve gulēja aiz muguras, priekšā bija tumši piedzīvojumi.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Viņš mīlēja kalnus vai arī viņam bija patikusi doma, ka tie maršēja no tālienes atvestu stāstu malas; bet tagad viņu nomāca Viduszemes neizturamais svars. Viņš ilgojās aizvērt neizmērojamību klusā telpā pie ugunskura.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Šeit bija viens ar tādu augsti cēlumu, kāds dažkārt atklājās Aragorns, varbūt mazāk augsts, tomēr arī mazāk neaprēķināms un attālināts: viens no cilvēku karaļiem, kas dzimis vēlākā laikā, bet aizkustināts ar eldaru rases gudrību un skumjām. . Tagad viņš zināja, kāpēc Beregonds runāja savu vārdu ar mīlestību. Viņš bija kapteinis, kuram vīri sekos, kam viņš sekos pat melno spārnu ēnā.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Es dziedāju par lapām, par zelta lapām, un zelta lapas tur auga:
No vēja es dziedāju, nāca vējš un pūta zaros.
Aiz Saules, aiz Mēness putas bija uz Jūras,
Un pie Ilmarina stieņa auga Zelta koks.

Zem Ever-eve zvaigznēm Eldamarā tas spīdēja,
Eldamarā pie Elven Tirion sienām.
Tur jau sen zarojušos gados augušas zelta lapas,
Kamēr šeit aiz Šķīstošajām jūrām tagad krīt Elfu asaras.

Ak Lorien! Pārāk ilgi esmu uzkavējies pie šī Hither Shore
Un zūdošā vainagā ir savīti zelta elanor.
Bet, ja es tagad dziedātu par kuģiem, kāds kuģis nāktu pie manis,
Kurš kuģis mani kādreiz nesīs atpakaļ pāri tik plašajai jūrai?

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Kāpēc, Sem, viņš teica, tevi dzirdot, es kaut kā esmu tik priecīgs, it kā tas būtu
stāsts jau bija uzrakstīts. Bet jūs esat izlaidis vienu no galvenajiem varoņiem; Samwise resnais sirds. 'Es gribu dzirdēt vairāk par Semu, tēt. Kāpēc viņi nerunāja vairāk par viņa runu, tēt? Tas man patīk, tas man liek smieties. Un Frodo nebūtu tālu ticis bez Sema, vai ne, tēt?

Tagad, Frodo kungs, sacīja Sems, jums nevajadzētu ņirgāties. Es biju nopietni.

Tāds biju arī es, sacīja Frodo, un tāds arī esmu. Mēs ejam mazliet par ātru. Tu un
Es, Sems, joprojām esmu iestrēdzis stāsta sliktākajās vietās, un ir pārāk iespējams, ka daži šajā brīdī teiks: “Aizver grāmatu tagad, tēt. mēs negribam vairāk lasīt”.

Varbūt, sacīja Sems, bet es to neteiktu. Izdarītās lietas un
pāri un padarīti par daļu no lielajām pasakām ir atšķirīgas. Kāpēc, pat Gollums varētu būt labs pasakā, labāks, nekā viņš ir pie jums. Un viņam pašam kādreiz, pēc viņa paša vārdiem, patika pasakas. Interesanti, vai viņš domā, ka ir varonis vai nelietis?
Gollum! viņš zvanīja. Vai vēlaties būt varonis, kur viņš tagad ir nonācis?
atkal?

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Tomēr tas bieži notiek ar darbiem, kas pārvieto pasaules riteņus: mazas rokas to dara, jo tām tas jādara, bet lielo acis ir citur.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Pipins ar brīnumu paskatījās uz seju, kas tagad atradās blakus viņa sejai, jo šie smiekli bija bijuši geiski un jautri. Tomēr burvja sejā viņš sākumā redzēja tikai rūpes un skumjas; lai gan, vērīgāk lūkojoties, viņš saprata, ka zem visa ir liels prieks: prieka avots, kas pietiktu, lai valstība varētu pasmieties, ja tā izplūstu.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Nebaidieties no nekā! Lai miers līdz rītam! Neņemiet vērā nakts trokšņus!

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Pat mazākais cilvēks var mainīt nākotnes gaitu.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Lai rokas, sirds un kauli ir auksti,
un auksts guli zem akmens:
nekad vairs nepamosties uz akmeņainas gultas,
nekad, kamēr Saule nenoziest un Mēness nav miris.
Melnajā vējā zvaigznes mirs,
un joprojām uz zelta, lai viņi melo,
līdz tumšais kungs paceļ roku
pār mirušo jūru un nokaltušu zemi.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Es tur nokļūšu, ja atstāšu visu, izņemot kaulus,

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Darbi nebūs mazāk drosmīgi, jo tie ir neslavēti.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Vai piedzīvojumiem nekad nav beigas? Es domāju, ka nē. Stāsts vienmēr ir jāturpina kādam citam.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Viņš ievilka dziļu elpu. 'Nu, es esmu atpakaļ,' viņš teica.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

IEEJA NAV, IZŅEMOT PARTIJU BIZNESA.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Un joprojām hobits Meriadoks stāvēja un mirkšķināja caur asarām, un neviens ar viņu nerunāja, patiešām neviens viņu neņēma vērā. Viņš noslaucīja asaras un noliecās, lai paceltu zaļo vairogu, ko viņam bija iedevis Eivins, un uzsvieda to sev mugurā. Tad viņš meklēja savu zobenu, ko bija ļāvis nokrist; jo pat tad, kad viņš veica sitienu, viņa roka bija sastindzis, un tagad viņš varēja izmantot tikai kreiso roku.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Fantāzija ir eskapistiska, un tā ir tās godība. Ja ienaidnieks ir ieslodzījis karavīru, vai mēs neuzskatām par viņa pienākumu aizbēgt?

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Tomēr Berenu pēdējā laikā nogalināja vilks, kas nāca no Angbandas vārtiem, un viņš nomira Tinuviela rokās. Bet viņa izvēlējās mirstību un mirt no pasaules, lai varētu viņam sekot; un tiek dziedāts, ka viņi atkal satikās aiz Šķīstošajām jūrām, un pēc neilga laika atkal dzīvi pastaigājoties zaļajos mežos, kopā viņi sen pagāja aiz šīs pasaules robežām. Tā tas ir, ka Lutien Tinúviel vienīgais no Elfu sugas ir miris un atstājis pasauli, un viņi ir zaudējuši viņu, kuru viņi visvairāk mīlēja.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Nu, es dodos atpakaļ brīvā dabā, lai redzētu, ko dara vējš un debesis!

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Daudzi, kas dzīvo, ir pelnījuši nāvi. Un daži, kas mirst, ir pelnījuši dzīvību. Vai jūs varat to viņiem dot? Tad nevajag pārāk dedzīgi lemt par nāvi. Jo pat ļoti gudrs nevar redzēt visus galus.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Esmu izgājis cauri ugunij un dziļam ūdenim, kopš šķīrāmies. Esmu aizmirsis daudz ko, ko domāju, ka zinu, un no jauna uzzināju daudz ko, ko biju aizmirsis.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Virs lauka atskanēja viņa skaidrā balss, kas sauca: 'Nāve! Brauciet, brauciet uz postu un pasaules galu!

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Trīs gredzeni elfu karaļiem zem debesīm
Septiņi rūķu kungiem viņu akmens zālēs
Deviņi mirstīgajiem vīriešiem, kas lemti nāvei
Viens Tumsas Kungam viņa tumšajā tronī
Mordoras zemē, kur guļ ēnas

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Tā ir vienīgā vieta visās zemēs, par kurām mēs jebkad esam dzirdējuši, un kuru mēs nevēlamies redzēt tuvāk; un tā ir vieta, kur mēs cenšamies nokļūt! Un tas ir tieši tas, kur mēs nevaram nokļūt.

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Īstie vārdi stāsta par lietām, kurām tie pieder

– citāts J.R.R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks

Par Mums

Kino Ziņas, Sērija, Komiksi, Anime, Spēles